Jaunsuņa ievešana mājā, kur jau ir suns.

    Bieži sastopama situācija – ģimenē dzīvo suns gados. Gribēdami, lai mājās nepaliek tukšums, kad večuks aizies citos medību laukos, mājās tiek ievests kucēns. Tas ir rotaļīgs, grib ar veco sunīti skrieties, bāžas virsū, bet vecais ne spēlēties grib, ne arī laiž jauniņo saimnieku tuvumā.

Abus suņus var saradināt. Ņemot mājās otru dzīvnieku, jārēķinās, ka būs vajadzīgs darbs un kāds laika periods, kamēr dzīvnieki pierod viens pie otra un iestājas pamiers, ar laiku varbūt pat draudzība. Saimniekam jābūt gatavam palīdzēt – jāpasargā vecītis, lai mazais visu laiku tam neuzbāžas, savukārt jauno suni noteikti vajag nodrošināt ar citām izklaidēm. Vecam dzīvniekam un jaunam dzīvniekam intereses ir pavisam citādas. Nav jādomā, ka vecais suns izklaidēs jauno suni. Vecais suns ilgus gadus mājās bijis viens pats, viņs netaisās ar mazo spēlēties, kad pašama visi kauliņi krakšķ.

  Sākumā minētajā gadījumā saimniekam jāstrādā ar jauno sunīti, jāved uz paklausības apmācībām vai citām nodarbēm. Svarīgi, lai vismaz reizi dienā abi suņi kopā atrodas vienā telpā, ir mierīgi un telpā notiek kaut kas tāds, kas suņiem ļoti patīk. Piemēram gardumu dalīšana un mierīga, pozitīva uzmanība no saimnieka. Tā abi suņi mācās, ka otra suņa klātbūtnē notiek labas lietas, pat ja jaunais suns tajā brīdī vecajam vēl ne visai patīk. Tāda pozitīva pieredze veicina suņu kooperāciju un pakļaušanos saimniekam arī turpmāk, jo abi suņi redz, ka rezultāts ir labs priekš katra no viņiem.

Dariet tā: katram sunim atsevišķi iemāciet komandu “gulēt”. Suņiem ir jābūt fiziski nogurušiem. Uzsveru – pēc pastaigas, nevis pirms tās. Tad situāciju veido tā, ka abi suņi ir pavadās netālu viens no otra. Pēc vajadzības viens vai abi ir piesieti. Tad saimnieks var paņemt rokā trauku ar gardumiem, iedot katram sunim pa gardumam, paglaudīt un paslavēt.

Kad saimnieka nav mājās vai kad nav laika suņus uzraudzīt, nesen kopā dzīvot sākušos suņus obligāti ir jāšķir viens no otra. Sevišķi, ja viņiem ir liela auguma starpība. Citādi var būt tā, ka saimniekam atnākot mājas, izrādīsies ka suņi ir sakāvušies.

Savvaļa divi sveši pieauguši dzīvnieki nekad nespēlēsies. Spēlēšanās ir raksturīga tikai jauniem suņiem. Mājdzīvnieki pārsvarā kopā spēlejās tikai 4 gadījumos: abi ir jauniņi, dzīvnieki ilgāku laiku dzīvo kopā, kopā uzauguši vai abi ir labi socializēti un tiem jau no jaunības ir pozitīva pieredze, spēlejoties ar nepazīstamiem dzīvniekiem.

 Ja divi sveši pieaguši suņi ātri sadraudzējas un kopā spēlējās, uzskatiet to par bonusu. Tā nav norma, turklāt vēlme spēlēties noteikti jābūt abpusējai.